2022-2024
All rights reserved
/Anna Granta

Built with Berta.me

  1. Foto: Andrejs Strokins

    Vietējie ciemiņu pusē, CH-EE-LV-LT sadraudzība un drāma Šveices latviešu sabiedrībā:
    Terra choralis organizators Hydrargyrum liek par sevi runāt

     
    “Aaa, suuuper“ novelk man aiz muguras sēdošais skatītājs, ar aplausiem (un manāmu atvieglojumu) pavadīdams Zürcher Sing-Akademie kori un tikpat manāmu prieku uz skatuves sagaidīdams State Choir LATVIJA. Viņš, šveicietis gados, ciets rieksts attiecībā uz svešām kultūrām, uz koncertu ieradies „atbalstīt mājiniekus“, Zürcher Sing-Akademie.
     
    Kamēr pagaidu Tonhalle Maag Zürich pastāvēšanas likteni lemj dažādas organizācijas, Uldis Mākulis a.k.a kultūras birojs Hydrargyrum, nu jau otro gadu pēc kārtas 18. novembra priekšvakarā ieskandina koka zāles lielisko akustiku ar baltu kormūziku – un drāmu Šveices latviešu sabiedrībā.
     
    Apmeklēt kormūzikas koncertus neietilpst kulturālā šveicieša rudens-ziemas sezonas plānos. Neskaitot operu, Šveicē ir tieši viens profesionāls koris: tas pats dziesmotās zemes jeb Terra choralis dalībnieks Zürcher Sing-Akademie. Koru koncerti zināmākās zālēs nav īstais burkāns, ko šūpot ēzelim purngalā: tos ir grūti pārdot. Un tomēr, "Hydrargyrum" izdevās piepildīt vairāk nekā 70% zāles. Cik biļetes tika dāvinātas un cik – tik tiešām pārdotas, lai paliek biroja ziņā.

    Kāpēc šveicietis ar atvieglojumu pavada un ar sajūsmu sagaida kori no Latvijas koncertzālē Cīrihē? No skata melni, intonācijā un izpildījumā perfekti ir Zürcher Sing-Akademie – perfekti garlaicīgi. Izredzes iegūt skatītāju simpātiju balvu ir niecīgas, ja jāinterpretē Brāmss/Kinclers, kamēr „Latvija“ atvedusi Karlsonu („Neslēgtais gredzens“, LV), Tormi („Kalevala IX“, EE) un Augustinus („Tykus, tykus“, LT). Valsts koris papildus vienotai horeogrāfijai un baltiem tērpiem demonstrē arī gadrīz sataustāmu baltu dvēseliskumu. "Kalevala" un Vaska „Līdzenuma ainavas“ kopkora izpildījumā izpelnījās lielāko skatītāju sajūsmu. „Ainavu” laikā publika aktīvi lietoja kabatlakatiņus un, sadzirdot, kā koris pārvēršas par putniem, ļāva dvēselēm uzlidot augstāk par Maag halles griestiem.
     
    Arī Dziesmotās zemes teritorija finālā tika iezīmēta ar pūtvējiņiem. Diriģentu Māra Sirmā un Lāsma Kuplās (Cīrihes latviešu koris "Balts"/ Lettischer Chor "Balts" Zürich) maiņas rezultātā, pie latviska zīmoga tika Zürcher Sing-Akademie Florian Helgath (Florians Helgāts). Pēdējo tautas himnas pantu dzirdējām Bāzeles madrigālistu pārstāves, barokoperdziedātājas un soprāna Gunta Smirnovas izpildījumā Zürcher Sing-Akademie sastāvā – viens no koncerta kultūras un korus brīnisķīgi vienojošajiem elementiem.
     
    Lai arī nākotnē nodrošinātu līdzīgas kvalitātes Baltijas kultūrai veltītus koncertus -
    samaksātu telpu īri (vienu no daudzajām budžeta pozīcijām; 13’000 franku jeb 12’000 eiro) un atvestu izpildītājus uz Cīrihi - ar asarainiem pēckoncerta „paldies, ka nesat Latvijas vārdu pasaulē“ nepietiks, īpaši no turīgu un oficiālu Valsts iestāžu puses. Ar „paldies“ ilgtermiņā nepietiks arī, lai turpmāk nodrošinātu kuplo „Hydrargyrum“ brīvprātīgo atbalstītāju pulku.
     
    Un: „kultūru dot citiem“ varēs tikai tad, ja tie 1’200 citi nākotnē sēdēs zālē. Šveices latviešu pulciņš vēl ir pārāk mazs, lai svinētājus dalītu pirmās un otrās klases braucējos, kā to piedzīvoja uz pēckoncerta pieņemšanu par godu 18. novembrim ieradušies viesi - vairums rūdīti Latvijas kultūras pasākumu atbalstītāji Šveicē. Rūgto pēcgaršu viesiem, kuri solīto pieņemšanu ar vēstnieci Veroniku Erti un Goda ģenerālkonsulu Cīrihē Ragnāru Granelli tā arī nepiedzīvoja, mazināja ar dalības maksu (20-25 franki, 18-23 eiro) segtais, Ulda Mākuļa TV-ekrāna drauga, pavāra Martins Sirmais roku personīgi izniegtais saldais līdzņemamās Vaidava Ceramics bļodiņās. Organizatoriski sarežģīts, estētisks uzmanības apliecinājums pasākuma apmeklētājiem un autentisks pieskāriens to garšas kārpiņām. Vietējā publika gan vēl skaļi pieprasa kādu labās garšas pastiprinātāju – organizatoru publisku situācijas skaidrojumu.
     
    Gaidīsim 2020. gada koncertus. Visticamāk, tos būs vērts dzirdēt - un garšot. 
  2. Nāru mūzika, Ļisecka lāči un milzu hortenzija Vanai: impresijas no pirmā Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāla

    Uz tumšo paneļu fona kā jauns putu vilnis skatuves līniju iezīmē baltu ziedu rotājums. Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē ar nelielu kavēšanos ierodas radoši tērptās latvietes, elegantie itāļu un dāsni dekorētie krievu (mūzikas) atpūtnieki. Koncertā, kurš skanēs 50 metru attālumā no pludmales un tieši tikpat no Jūrmalas centrālās ballīšu ielas, redzami arī t-krekli un džinsu pāri. Zāles 460 vietas un 90 papildvietas ir aizņemtas, gaisā virmo vasaras smaržas un svinīgums. Uz skatuves sevi graciozi prezentē Steinway & Sons D-274 flīģelis. Ir mirklis īsi pirms trešās Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāla (RJMF) nogales pirmā koncerta, kurā Steinveju ieskandinās Jans Ļiseckis (Jan Lisiecki), virtuozs ar paraugskolnieka stāju, uzvalku un siržulauzēja lokām.

    Ļiseckis ir tieši tik neharizmātisks, cik var atļauties būt tikai un vienīgi izcils pianists. Sestdienas koncertā ar Izraēlas filharmonisko orķestri, viņš ar mazdēla atbildību palīdz Zubinam Metam (Zubin Mehta) aizkļūt līdz skatuvei un nokāpt no tās. Labi domāto atbalstu diriģents pieņēma negribīgi: Metam vajadzēja aplausu mirkli zeltītā vientulībā uz paša filharmoniķu fona.

    Īsi pēc septiņiem piektdienas vakarā jaunā pianista interpretētie Baha, Šūmaņa, Ravēla un Rahmaņinova tumsastēmu skaņdarbi ieved svinīgi raibo audienci Jūrmalas muzikālajā naktī. Kamēr Ļiseckis Dzintaru koncertzālē liek dziedāt Ravēla „Undīnei“, pāris simtu metru aiz sienas un garajām mastu priedēm no brūnajiem Rīgas jūras līča viļņiem pretim dzied nāras. Jūrmala ir vienīgā vieta pasaulē, kur viņas tā var. Un, nē, kuģa masti aiz Elbas filharmonijas sienām ar šo sadziedāšanos nevar sacensties. Tāpat neaizstājama ir variācija par starpbrīža bāru turpat pretim esošajā „Diwalli”, kur par 10 centiem šampanieti vai alu ielies plastmasas glāzīte (mazajā, par lielo tad 20 centi...). Glāzītes saturu, savukārt, var baudīt ar skatu uz saulrieta jūru un mākslienieku Roberta Dinera, Andra Losa un Kristapa Strauta tēlniecības izstādi „Mākslas liedags. Atspulgi”.

    Tikai loģiski, ka solokoncerts noslēdzas ar daudzblasīgu bravo, stāvovācijām, baltu ziedu klēpi un... plīša lāci Ļisecka ģēnijam. Arī pēc sestdienas koncerta ar Metu, Ļiseckis tiek pie mīkstās rotaļlietas. Lācis zilstrīpotā cepurē sēž uz flīģeļa un ļaujas “bis“ vibrācijām. Nav īsti skaidrs, kurš un vai jokojas ap pianista skolniecisko tēlu.

    Sirsnīgi mirkļi kļūst par RJMF firmas zīmi. Pasaules zvaigzne un pēc pašas ieskatiem “amerikāņu” pianiste Juidzja Vana (Yuja Wang) saņem milzu hortenziju no augumā par puķi mazākas dāvinātājas. Mazā tiek pie apskāviena un paraksta turpat uz skatuves: situācija, kuru nepiedzīvot nevienā citā pasaules mēroga klasiskās mūzikas festivālā – un kā tādu sevi ne tikai mārketinga materiālos, bet arī Lielajā un Mazajā Dzintaru koncertzālē pierādīja RJMF.

    Viens no RJMF mākslinieciskajiem vadītājiem, Šveicē mītošais zviedru kaimiņš Martins Engstrēms (Martin T:son Engstroem), izlolojis mājīgo Verbjē (Verbier) festivālu un manāmi nodod prasmi radīt vienreizēju atmosfēru arī Jūrmalai. Engstrēms spēj nelielā Alpu ciematiņā uzvilināt nevien klasiskās pasaules milžus, bet arvien augošu klausītāju skaitu, kuri gatavi maksāt par viesnīcām, ēdienreizēm un koncertiem Šveices cenas. Jaunais klasiskās mūzikas festivāls Latvijā cenu ziņā noteikti ir izdevīgākā pozīcijā, nekā Engstrēma Šveices lolojums.

    Verbjē festivāla ietvaros notiekošajā The Vendôme Prize pianistu konkursā pirmo vietu šogad ieguva Daumants Liepiņš – un solokoncertu Jūrmalā sniedza 2009. gada balvas saņēmējs Deniss Kožuhins (Денис Викторович Кожухин). Liepiņš gan (pagaidām) RJMF neuzstājās.
    Pirmajam festivālam piederas tādi jau apjomu ieguvuši vārdi kā Vana. Pianistes koncertu kalendārā 25. augusta dalība RJMF gan nav minēta. 19. augustā viņa uzstājās Šveices KKL Luzern, 31. augustā Vācijas Semperoper Dresden.
    Kā kvarcs pludmales smiltīs mākslinieces baltajā, koncertam Jūrmalā pieskaņotajā tērpā, vizēja Swarovski akmentiņi un pašas seja, enerģiski paklanoties. Tādu Vanu Eiropa jau kādu laiku nebija skatījusi – un baudījusi.

    „Tеперь Вы подвинетесь в сторону” – ir pārliecināta sieviete, kura ierados uz Berlioza „Fantastisko simfoniju“ koncerta otrajā daļā. Vana ir atstājusi Lielo zāli Metam un Izraēlas filharmoniķiem. Kad mazākums skatītāju sāk sist plaukstas līdzi mūzikai, no zāles vidus nekavējoties atskan sirsnīgi sašutis „nēēēēēēēēēē!!!“.

    Ar Rīgas Jūrmalas mūzikas festivālu Baltijas jūra Dzintaru pludmalē met muzikāli un sabiedriski modernu vilni, pārmaiņu vilni. Ar potenciālu.

    Rakstā minēts
    Vietas: Riga Jurmala Music Festival Dzintaru koncertzāle If you like Latvia, Latvia likes you Jurmala KKL Luzern Semperoper Dresden Verbier Festival
    Intendanti: Miguel Esteban Martin Engstroem
    Mākslinieki: Yuja Wang Jan Lisiecki Jan Lisiecki Zubin Mehta Israel Philharmonic Orchestra Israel Philharmonic - התזמורת הפילהרמונית הישראלית American Friends of the Israel Philharmonic Orchestra Denis KOZHUKHIN
    Foto: RJMF/Evija Trifanova (Lisiecki)/Reinis Olins (Wang)/ Pauls Zvirbulis Films (Mehta)
    Tags: #classicalmusic #festival #latvia #klasiskāmūzika #orķestris #pianists #piano #klaviermūzika